Definition
Checkpoint blokķēdē (blockchain) ir īpaši noteikts bloks vai stāvokļa marķieris, ko protokols izmanto kā atskaites punktu ķēdes progresam un drošībai. Tas ir sistēmas līmeņa elements, ar kura palīdzību konkrēti bloki vai stāvokļi tiek atzīmēti kā nozīmīgi konsensa (consensus), koordinācijas vai validācijas vajadzībām, bieži vien ierobežojot, cik tālu tīkls drīkst atkārtoti izvērtēt vai pārkārtot kanonisko ķēdi.
In Simple Terms
Checkpoint ir īpašs bloks vai stāvoklis, ko blokķēdes (blockchain) protokols atzīmē kā svarīgu atskaites punktu. Tīkls to izmanto, lai sekotu līdzi progresam un ierobežotu, cik lielu daļu no ķēdes vēlāk drīkst mainīt, palīdzot dalībniekiem saskaņot kopīgu skatījumu par to, kura ķēdes daļa ir stingri nostiprinājusies.
Context and Usage
Termins checkpoint bieži tiek lietots, runājot par konsensa (consensus) dizainu, ķēdes stabilitāti un protokola drošību. Tas parādās kontekstā ar to, kā tīkli ierobežo iespējamo reorg dziļumu, kā validatori (validator) koordinējas ap kopīgu stāvokli un kā galīgums (finality) tiek izteikts vai aptuveni noteikts dažādos epohos (epoch). Checkpoint parasti tiek minēti protokola specifikācijās, klientu implementācijās un ķēdes uzvedības drošības analīzēs.